GDPR lietas. Ko Mark Zuckerberg par tevi zina

Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) ir visaptverošākais privātuma regulējums pasaulē. Ja esi šeit, droši vien jau zini, ka tā pat ļauj pieprasīt kopiju visiem datiem, ko kompānija par tevi glabā. Bet vai esi to kādreiz izmēģinājis pats? Ja gribi, te ir dažas pārsteidzošas lietas, ko vari atrast.

Šis raksts ir sadalīts trīs sadaļās, un katra skar vienu no trim datu vākšanas līmeņiem. Jo dziļāk ejam pa šo „datu aisbergu“, jo mazāk caurredzami kļūst datu vākšanas līdzekļi un mērķi, kam konkrēto informāciju izmanto.

1. līmenis: brīvprātīgi sniegtie dati

Aisberga virsotne: Facebook un Google zina visu, ko tu viņiem par sevi pasaki tieši. Parasti tas ietver vismaz tavu vārdu, e-pasta adresi un dzimšanas datumu. Tomēr daži lietotāji izvēlas brīvprātīgi sniegt veselu klāstu papildu informācijas, kas sniedzas krietni tālāk par to, kas tiešsaistes platformām vajadzīgs, lai sniegtu savus pakalpojumus. Adreses, profesionālās detaļas vai pat attiecību statuss ir diezgan ierasti tādās platformās kā LinkedIn vai Facebook.

Šāda veida informācija parasti ir redzama tavā profilā, vai arī to vari apskatīt un rediģēt vietnes iestatījumos. Kamēr jutīgākas detaļas, piemēram, dzimšanas datums vai adrese, bieži pēc noklusējuma paliek privātas, liela daļa sniegtās informācijas var būt publiska visiem, atkarībā no taviem privātuma iestatījumiem.

2. līmenis: savāktie dati

Nav pārsteigums, ka interneta platformas glabā un izmanto datus, ko tu viņiem sniedz brīvprātīgi. Tomēr viss kļūst krietni mazāk caurredzams, kad runa ir par datiem, ko viņi par tevi vāc no tavām darbībām un lietotņu lietošanas. Viss, ko meklē, kam uzklikšķini vai ko skaties, tiek saglabāts. Lielākā daļa navigācijas pakalpojumu glabā arī visu tavu atrašanās vietu vēsturi. Mans līdzdibinātājs Jakob nesen apskatīja savus Google Maps datus un atklāja, ka pakalpojums bija ierakstījis aptuveni 38.8 miljonus GPS datu rindu. Ja to izdrukātu, sanāktu vairāk nekā 1,000 grāmatu Bībeles biezumā.

Bet tas vēl nav viss. Vai zināji, ka daudzi pakalpojumi izseko visu, ko dari viņu vietnē, pat ja nekur neklikšķini? Iegūtos datus bieži izmanto, lai optimizētu vietnes lietojamību vai noskaidrotu, kāda veida saturu tu skaties visilgāk. Lūk, kā tas izskatās, kad savā vietnes analītikas rīkā (PostHog) ieslēdzam sesiju atkārtojumus. Tu skaties, kā Jakob otro reizi mēģina pierakstīties mūsu jaunumu vēstulei, jo tā ir tik velnišķīgi laba. Paskaties, kā viņš darbojas!

Daži analītikas rīki saglabā arī informāciju, ko ieraksti teksta laukā, pat ja nepiespied pogu, lai to iesniegtu. Tāpēc esi uzmanīgs, ievadot paroles vai jutīgu informāciju laukos, kas nav skaidri atzīmēti kā paroļu lauki, vai vietnē, kurai neuzticies.

Uzņēmumi šāda veida informāciju izmanto, lai uzlabotu savus pakalpojumus, saprastu, kas tev patīk, un rādītu personalizētas reklāmas. Tomēr lietotājiem tai piekļūt parasti nav tik viegli. Bieži vari apskatīt kopsavilkumu noteiktai savāktai informācijai, piemēram, reakcijām, komentāriem vai meklēšanas vēsturei, bet cita informācija paliek apslēpta. Te talkā nāk ES un Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR). GDPR ļauj pieprasīt savu datu kopiju. Tas ir, katru informācijas gabalu, ko var izsekot līdz tev. Tas ietver lielāko daļu savākto datu veidu.

Šīs informācijas pieprasīšana var būt nedaudz sarežģītāka un aizņemt vairākas dienas (saskaņā ar GDPR kompānijām jāizpilda 30 dienu laikā). Iegūtie dati jāsniedz mašīnlasāmā formātā, piemēram, JSON failā. Cilvēkam ar vārdu C-3PO tas droši vien būtu īsts lapu šķirstītājs, bet cilvēkiem to baudīt parasti ir grūti. Tas nenozīmē, ka skatīsies uz vieniniekiem un nullēm, bet, kad sijā 38.8 miljonus jēlu GPS koordinātu rindu, sajūta ir aptuveni tāda pati.

Tomēr pieņemsim, ka datu kopiju no tāda pakalpojuma kā Facebook vai Google jau esi pieprasījis. Te ir dažas lietas, ko joprojām var būt interesanti pārbaudīt. Piemēram, Facebook seko līdzi tavai pēdējai zināmajai atrašanās vietai (last_known_location.json), pirkumiem, kas veikti caur viņu lietotni (payment_history.html), un reklāmām, ko esi skatījis.

Vai esi kādreiz prātojis, kāpēc Facebook dažreiz sāc redzēt reklāmas precēm, ko apskatīji pavisam citā vietnē? Failā advertisers_using_your_information.html Facebook uzskaita visas kompānijas, kas izmanto tavu personas informāciju, lai tev mērķētu reklāmas. Šīm kompānijām par tevi jau ir informācija tā sauktajos auditorijas sarakstos, ko tās pašas ir savākušas vai nopirkušas, piemēram, vai esi apskatījis preci viņu vietnē. Facebook tad šo informāciju apvieno ar saviem datiem, lai reklāmas padarītu vēl hiperpersonalizētākas. Man šis saraksts ir aptuveni 120 kompānijas garš un ietver dažādus datu brokerus.

Bet ir vēl. Nesen pieprasīju savu datu kopiju no Payback, Master Card piederošās mazumtirdzniecības bonusu programmas. Saņēmu pilnu ierakstu par saviem reālās dzīves pirkumiem veikalā, ko veicu ar bonusu karti, plus detalizētu vēsturi par katru reizi, kad biju tuvu kādai no viņu partneru veikaliem. Vai mēģini atcerēties, kādu dziesmu klausījies 2022. gada 9. maijā plkst. 6:28 no rīta? Neuztraucies, Spotify tevi nosedz ar pilnu straumēšanas vēsturi.

Iepriekš minētie daži piemēri patiešām tikai ieskrāpē virsmu savāktajiem datiem, kas par tevi varētu būt. Lietošanas datu apjoms, ko kompānijas vāc, ir milzīgs. Tikai mape ar manu informāciju no atlasītiem Google pakalpojumiem satur 3.7 GBs jēlu datu, kas glabājas vairāk nekā 5,000 atsevišķos failos.

Tomēr tikai zināšana, ka trešdienas vakarā plkst. 1:35 esi apēdis veselu kasti ar 20 Chicken McNuggets, Mark Zuckerberg nenesis $270 vidējo gada ieņēmumu uz lietotāju. Tā vietā kompānijas šo informāciju izmanto, lai par tevi izdarītu secinājumus, kas viņiem ir krietni noderīgāki. Tas mūs noved pie pašas dziļākās datu aisberga daļas, kur ūdens ir duļķains un saules gaisma reti nonāk...

3. līmenis: izsecinātie dati

Te kļūst patiešām interesanti. Datu glabāšana nav bez maksas, un tehnoloģiju kompānijas par tevi nevāktu gigabaitus informācijas, ja nedomātu, ka kādā brīdī tā noderēs. Patiesība ir tāda, ka šie milzīgie datu apjomi viņiem vajadzīgi analīzei. Rezultātus var izmantot, lai uzlabotu noteiktus pakalpojumus vai iedalītu tevi grupās mērķētai reklāmai vai satura ieteikumiem.

Piemēram, papildus tavai detalizētajai atrašanās vietu vēsturei Google izmanto arī ātrumu, ar kādu pārvietojies, un virkni citu faktoru, lai noskaidrotu, kādu transporta veidu lieto. Tas arī min par tava ikdienas brauciena maršrutu un laiku.

Dati, ko Meta sniedz saskaņā ar GDPR, satur arī sarakstu ar tavām izsecinātajām interesēm saturam (piemēram, your_topics.json Instagram) un reklāmai (piemēram, ads_interests.html Facebook). Instagram domā, ka mani interesē ēdiens, ceļojumu galamērķi un interjera dizains, un tas ir diezgan precīzi. Tomēr mani bija atzīmējuši arī kategorijā Bugs & Worms, hobijā, ko vēl neesmu atklājis.

Ja lietotāju interesē US-Politics, Facebook var pat izdarīt pieņēmumus par viņa politisko piederību, un arī tie te parādās. Reklāmdevēji šo informāciju var izmantot, lai rādītu politiski mērķētu saturu.

Tomēr, ja palaiž politisku kampaņu, lai pārliecinātu cilvēkus balsot par tevi, Facebook sniegtās kategorijas var būt nedaudz par trulām. Bet risinājums ir. Atceries auditorijas sarakstus no iepriekš, kas ļāva firmām apvienot savus datus ar Facebook datiem? 2018. gadā Facebook iekūlās nepatikšanās, jo ļāva politiskajai konsultāciju firmai Cambridge Analytica darīt tieši to.

CA izmantoja lietotāju psiholoģiskos profilus, kas iegūti aptaujā, un apvienoja tos ar datiem par viņu Facebook draugiem, lai mērķētu svārstīgos vēlētājus un rādītu viņiem saturu, kas diskreditētu klienta pretinieku. Lai gan kampaņas kopējā efektivitāte paliek neskaidra, tas ilustrē vienu no daudzajiem veidiem, kā kompānijas un politiskie dalībnieki var apvienot iepriekš minētos rīkus ar spēcīgu datu analītiku un izmantot tos savā labā.

Bet tas vēl nav viss. Kad kompānijas savus 1,000 Bībeļu vērtos tavus personas datus neizmanto, lai ietekmētu tavu balsošanas uzvedību vai izlemtu, vai tu vairāk esi kukaiņu vai tārpu cilvēks, tās ar tiem var kļūt diezgan radošas.

Piemēram, kredītu uzziņu aģentūras (kā SCHUFA Vācijā) izmantos personas datus, ko saņem no finanšu iestādēm, lai aprēķinātu tavu kredītreitingu, ko bankas tad pērk, lai noteiktu, cik ticami tu neizpildīsi aizdevumu. Tā kā tavs kredītreitings acīmredzami ir piesaistīts tev kā personai, arī tev saskaņā ar GDPR ir tiesības to pieprasīt bez maksas (kaut aģentūras labprāt liktu tev ticēt pretējam).

Pēc vairākiem avotiem, iepazīšanās platforma Tinder kādreiz rēķināja kaut ko līdzīgu kredītreitingam, tikai viņi vērtēja lietotāju pievilcību, lai savienotu viņus ar līdzīgi pievilcīgiem cilvēkiem. Tomēr kompānija apgalvo, ka šo rādītāju pirms dažiem gadiem ir atmetusi par labu dinamiskākai sistēmai, tāpēc, iesniedzot GDPR pieprasījumu, to neredzēsi.

Pārņem kontroli pār saviem datiem

GDPR ir neticami spēcīgs rīks, kad runa ir par to, lai dotu tev kontroli pār milzīgajiem datu apjomiem, ko vāc Big Tech. Spēja piekļūt šiem datiem, tos saprast un izlemt, kas ar tiem notiek, ir milzīgs solis uz priekšu privātuma sargāšanā un tajā, lai cilvēki varētu pieņemt apzinātus lēmumus par savu digitālo pēdu.

Tomēr process, kā saviem datiem piekļūt vai tos dzēst, var būt tik biedējošs, ka lielākā daļa cilvēku izvēlas tam vispār neiet cauri. Un, kad datu kopiju tomēr saņem, informācija, ko kompānijas sniedz, parasti ir mašīnlasāmos formātos kā JSON, kas, atzīsim, lielākajai daļai no mums nav gluži draudzīgs. Te talkā nāk Datapods.

Esam uzbūvējuši Datapods kā tavu digitālo sabiedroto, dodot tev spēku savus datus skatīt, pārvaldīt un pat dalīt veidā, kas ir drošs un tiešs. Domā par to kā par savas digitālās dzīves iztīrīšanu un atgriešanos pie stūres. Datapods ir par to, lai sarežģīto datu pasauli padarītu vieglāk lietojamu un kontroli liktu atpakaļ tur, kur tai jābūt, pie tevis.