Datapods Telekom T-Challenge 2023

Šis ir atskats uz to, kas izrādījās mūsu jaunuzņēmuma Datapods sākuma brīdis. Kad pieteicāmies T-Challenge, Datapods bija ideja, pie kuras mēs (Lukas, Finn, David un es) brīžiem pastrādājām brīvajā laikā. Pēc uzvaras metāmies iekšā un sākām pie Datapods strādāt pilnu slodzi. Gadu pēc T-Challenge Lukas un es pie lietotnes strādājam jau dažus mēnešus, sadarbojamies ar izcilāko datu tiesību profesori Vācijā, Louisa Specht-Riemenschneider, un esam piesaistījuši 270k€ finansējumu.

‍

Sāksim no sākuma.

Kas vispār ir T-Challenge?

T-Challenge ir ikgadējs inovāciju konkurss, ko rīko Deutsche Telekom un T-Mobile US. Katru gadu ir cita tēma. Kad pieteicāmies, tēma bija Web3 telekomunikācijās. Pieteikties tiešsaistē var jebkurš: indivīds, kompānija, pētnieku grupa vai kas cits.

Konkurss darbojas šādi:

• Vispirms ir atklāts pieteikšanās process. Mūsu kārtā bija gandrīz 400 pieteikumu. Katrs pieteikums sastāv no prezentācijas, kas izklāsta ideju, un nelielas informācijas par komandu.
• Otrkārt, pēc izvērtēšanas labākie pieteikumi tiek virzīti uz izstrādes fāzi. 2023. gadā tālāk tika izvēlētas 18 kompānijas.
• Treškārt, ir tā sauktā izstrādes fāze. Tie ir trīs mēneši, kuros komandas strādā pie savas idejas un kaut kādā formā to atdzīvina. Mērķis ir, lai klātienes demonstrācijai un prezentācijai būtu ko rādīt.
• Visbeidzot ir pati Demo Day, kurā visas komandas sapulcējas Deutsche Telekom galvenajā mītnē Bonnā, Vācijā, lai atklātā forumā demonstrētu un prezentētu savas idejas. Žūrija, ko veido augstākā līmeņa vadītāji gan no DT, gan no TMUS, noklausās katras komandas prezentāciju un izlemj uzvarētājus.

‍

Pagājušajā gadā, kad startējām, kopā bija 6 balvas: 3 galvenās balvas pa €100,000 un tad 3 īpašās kategorijas balvas pa €50,000.

‍

Ar to pietiek, lai stāsts varētu ritēt.

T-Challenge startējām tikai ar ideju. Jau kādu laiku bijām spēlējušies ar personas datu maku un datu tirgus konceptu, tāpēc aptuvenā ideja par to, kas Datapods kļūs, jau bija dzimusi.

Mūsu pašreizējo vīziju un misiju vari izlasīt šeit.

Pieteikšanās notiek, vienkārši augšupielādējot prezentāciju. Gribētos teikt, ka pie tās pavadījām daudzas bezmiega naktis, bet patiesība ir tāda, ka prezentāciju salicām vienā dienā un ar to arī gājām. Ne tāpēc, ka bijām slinki, bet tāpēc, ka par T-Challenge uzzinājām aptuveni nedēļu pirms termiņa un uzreiz neizlēmām, vai vispār piedalīties.

Tā kā tam veltījām tikai daļu dienas, augšupielādētā prezentācija nebija perfekta. Ideju tā pasniedza vāji, un dažos slaidos pat nejauši samainījām valodas (visa prezentācija bija angļu valodā, izņemot komandas slaidu, kas bija vācu valodā).

Beidzot, 4 mēnešus pēc pieteikšanās, mūs izvēlējās kā vienu no 18 labākajām komandām, kas virzās uz izstrādes fāzi. Tas no gandrīz 400 komandām visā pasaulē, kas bija pieteikušās.

Tas bija 2023. gada februārī. Demo Day bija paredzēta maija vidū. Tātad nedaudz vairāk par 3 mēnešiem, lai sagatavotos demonstrācijai. Tam vajadzētu būt pietiekami viegli, vai ne?

Diemžēl tieši izstrādes fāzē kļuva nedaudz akmeņaini. Programmas ietvaros katrai komandai piešķīra mentoru, kas palīdz ideju atdzīvināt.

Mūs salika kopā ar augstākā līmeņa vadītāju no T-Mobile US. Sauksim viņu par John.

Līdz tam mums bija kontakts tikai ar T-Challenge organizatoriem, diviem Deutsche Telekom AG darbiniekiem no Bonnas. Šie divi bija ļoti mierīgi, nesaspringuši organizatori. Viņi vienkārši priecājās darīt savu darbu un tāpēc mūsu ideju īpaši nepētīja, patiesībā nemaz. Šādus cilvēkus pazinu ļoti labi, jo studiju laikā 3 gadus biju strādājis Deutsche Telekom. Galvenā mītne Bonnā darbojās gandrīz kā valsts iestāde: lēni, stabili un ļoti fokusēti uz komunikāciju un atbilstību.

John bija citāds. Viņš bija dziļi tehnisks vadītājs ar skaidru attieksmi, ka tukšas runas viņu neinteresē. Līdz tam brīdim mēs vienkārši slīdējām uz priekšu ar savu jauko ideju un prezentāciju. Bet viņš to redzēja cauri. Viņš redzēja, ka esam tikai četri puiši, kuriem nav ko parādīt, tikai liels sapnis.

Patiesībā mums bija tikai nepabeigta vietne un daži dizaini, kā produkts varētu strādāt. (Dizaini bija $20 Fiverr pasūtījuma rezultāts, un dizainerim darbam bija tikai daži ar roku zīmēti skiči tam, kas, manuprāt, varētu būt laba saskarne).

Tā tas izskatījās:

Atskatoties, mums patiešām nāca par labu, ka kāds kā John mūs kārtīgi izcepa. Līdz demonstrācijai bija 3 mēneši, un nebija ko rādīt. Ja gribējām nopietnu izredzi uzvarēt, mums tiešām vajadzēja šo pliķi, lai pamostos.

Tāpēc finālam uzstādījām 2 prioritātes demonstrācijai un prezentācijai:

• Vajadzēja strādājošu (ideālā gadījumā tīmekļa) vizuālu demonstrāciju tam, kā produkts lietotājiem izskatītos. Tam bija jābūt skaisti noformētam, lai cilvēki pāri paskrietu tam, ka īstas funkcionalitātes nav.
• Vajadzēja labi izskatošu un, vēl svarīgāk, kodolīgu prezentāciju un runu, ko uz skatuves nodotu kā centrālo elementu. Tā kā runu turēju es, tekstu rakstīju arī es.

‍

Trīs mēnešus pirms tam mums nebija neviena no šiem.

Un, tā kā mums visiem bija pilnas slodzes saistības starp darbu, skolu un dzīvi, pašiem tam īsti nebija daudz laika.

Tāpēc nolēmām dubultot likmi uz to maģiju, kas ir Fiverr. Problēma ar šo stratēģiju bija tā, ka likt cilvēkiem strādāt pie tavām problēmām parasti maksā naudu. Un kā 4 studentiem ar ideju mums naudas īsti nebija daudz.

Bet bija viena pieejama, kaut neliela (kompānijai), naudas summa. Dažus mēnešus iepriekš mans līdzdibinātājs David bija pieteicies HSG Entrepreneurial Talents Program, St. Gallen Universitātes jaunuzņēmumu inkubatora programmai, un programmas ietvaros saņēmām 4000 CHF.

Labi, tātad mums bija trīs mēneši un ~4k€ budžets, lai uztaisītu pārliecinošu demonstrāciju un prezentāciju, bez iepriekšējas pieredzes dizainā, prezentācijās vai frontend izstrādē. Vienkārši, vai ne?

Kāds tad bija mūsu plāns?

‍ Parunāt ar pieredzējušiem dibinātājiem, kas produktus ir uzbūvējuši īsā laikā? Piesaistīt draugus, kas labi prot dizainu un frontend, lai palīdz? Izdot naudu, lai no dažādiem ārštata dizaineriem dabūtu 2–3 parauga dizainus un izvēlētos labāko? Parunāt ar žūriju un mentoriem, lai saprastu, ko žūrija patiešām grib redzēt?

Vai vienkārši nopūst pusi budžeta vienam ārštata darbiniekam, lai viņš noformē visu lietotni, nekad iepriekš ar viņu nestrādājot, un iedot viņam ar roku zīmētas lietotnes skices, ko bijām taisījuši gandrīz bez atsauksmēm?

...

Uzminēji pareizi, protams, ka riskējām. Bet tikai pēc tam, kad 2 mēnešus bijām sēdējuši un nebijām īsti paveikuši neko, ko varētu rādīt. Šos divus mēnešus rakāmies tehniskajos un juridiskajos komponentos, kas mūsu projektu balstītu. Kad to bijām labāk sakēruši, pašu pirmo pasūtījumu produkta dizainam sākām pašās marta beigās, 1.5 mēnešus pirms demonstrācijas.

Lai izredzes tiešām palielinātu, dizainerim vajadzēja visu iespējamo ievadi. Tāpēc, protams, nosūtījām prezentāciju, ar kuru bijām pieteikušies, saiti uz vietni un dažas ar roku zīmētas skices tam, kā, mūsuprāt, lietotnei vajadzētu izskatīties.

Jā, tieši tā mēs darījām. Salīdzinājumam, tā tolaik izskatījās mūsu vietne. Tā strādāja, bet dizains nebija gluži izcils.

Tad 2 nedēļas gaidījām, kad ienāks pirmais dizains. Un velns! Mūsu puisis piegādāja kvalitāti. Lūk, ko viņš izvilka tikai no šīs ar roku zīmētās skices:

Labi, ar to noteikti varējām strādāt. Tagad mums bija īsts dizains.

Atlika to pārvērst par kaut ko, ar ko tiesneši patiešām var mijiedarboties, un vislabāk to izdarīt kā tīmekļa lietotni. Bet visa mana frontend pieredze reducējās uz primitīvām Flask vietnēm, un ar laiku, kas mums bija, nevarēju vienkārši apsēsties un iemācīties kaut ko tādu kā React, lai to uzbūvētu.

Mūsu glābējs, protams, atkal bija Fiverr. Samaksājām citam ārštata darbiniekam, šoreiz frontend izstrādātājam, kopā $896.42, lai viņš paņem dizainu un pārvērš to izvietojamā tīmekļa lietotnē. Atkal daudz kas varēja noiet greizi, un, kad sākām izstrādi, bija aprīļa vidus. Tātad kļūdu rezerves nebija nekādas.

Ja šis pasūtījums noietu greizi, līdz demonstrācijai mums droši vien būtu palikušas apmēram 2 nedēļas un vairs nebūtu naudas, lai mēģinātu ko citu.

Bet pret visām izredzēm izstrādātājs izturēja un piegādāja lieliski izskatošu demonstrāciju un, vēl svarīgāk, demonstrāciju, kas bija pietiekami interaktīva, lai to lietotu pie sava stenda Demo Day. (Un viņam vajadzēja tikai nedēļu, lielisks cilvēks)

Ja gribi demonstrāciju apskatīt, tā joprojām ir pieejama šeit: demo.datapods.app

Labi, viens mērķis nokāpts. Mums patiešām bija ko rādīt pie stenda.

Kad bija palikušas 3 nedēļas, beidzot koncentrējāmies uz tehniskās arhitektūras salikšanu un darbu pie prezentācijas. Būtiski, ka prezentācija bija tikai 5 minūtes gara, ar 2–3 minūtēm jautājumiem, un tiesneši pie mūsu stenda uz demonstrāciju nāca pirms prezentācijas, tāpēc pašā runā nebija jātērē laiks idejas vai biznesa modeļa skaidrošanai. Varējām koncentrēties tikai uz stāstu.

Tas bija stipri pretēji mūsu mentora John padomam, kurš gribēja, lai fokusējamies uz tehnoloģiju un produktu. Viņš teica, lai parādām, ka patiešām spējam izpildīt un uzbūvēt šādu produktu, kam, protams, mums nebija nekādu pierādījumu. Solī, kas izrādījās pareizs, mēs viņa padomu pilnībā ignorējām un fokusējāmies uz stāstu.

Kā jebkuram labam stāstam mums vajadzēja ļaundari. Tāpēc dabiski pirmajā prezentācijas slaidā bija liels attēls neviena cita kā Mark Zuckerberg:

Mūsu runas mērķis bija nodot, kāpēc mūsu ideja ir vajadzīga, tas ir, kādu problēmu risinām, un kā mūsu risinājums strādātu kopā ar DT/TMUS produktu portfeli. Mums bija jāpārliecina žūrija, ka mūsu risinājumam ir īsta vajadzība un ka Telekom kaut ko iegūtu, strādājot ar mums. Un tas viss 5 minūšu runā.

Šī ir prezentācija, pie kuras nonācām. Manuprāt, tā diezgan labi notver gan problēmu, gan iespējamo sadarbību, nepārblīvējot ar informāciju.

Nedēļu pirms runas prezentāciju augšupielādējām. Ar prezentāciju vietā bijām gatavi doties.

Demo Day

Pienāca demonstrācijas diena, mani līdzdibinātāji Finn un David atbrauca uz Bonnu, un gājām iekārtot savu stendu.

Un viss... noritēja absolūti nevainojami! Žūrija idejai uzķērās uzreiz. Otrajā demonstrācijā Claudia Nemat, DT valdes locekle inovācijām un tehnoloģijām, pat iespraucās un saviem amerikāņu kolēģiem paskaidroja, kā darbojas mūsu biznesa modelis. Bruņoti ar vizuālo demonstrāciju un sagatavojušies ar labu stāstu, devāmies iekšā ar pilnu sparu.

Te ir daļa no DT valdes pie mūsu stenda:

Nākamais solis bija runa uz skatuves, un, tā kā bijām otrā komanda, kas uzstājas, zināju, ka mums tiešām jāatstāj paliekošs iespaids, ja gribam izredzes uz balvu. Ja interesē, ir pilns runas video:

Un tas bija viss. Pēc runas smagākais darbs bija padarīts. Atlika gaidīt. Apmēram 3 stundas bija jāgaida, kamēr tiesneši izlemj uzvarētājus, un ceremonija notika vēlāk vakarā.

Protams, tu jau zini, kas notika. Beigās vinnējām balvu par uz klientu visvairāk vērsto risinājumu un 50.000€. Lūk, uzvaras brīdis no tiešraides:

Atskatoties

Atskatoties, mūsu panākums T-Challenge bija maģiska veiksmes un ierobežoto resursu maksimālas izmantošanas kombinācija. Bez balvas naudas mums droši vien nebūtu bijis resursu Datapods virzīt pilnu slodzi.

Savā ziņā balva mums patiešām ļāva izpildīt solījumus, ko bijām devuši runā. Tagad, aptuveni gadu vēlāk, esam paveikuši daudz: kopā esam piesaistījuši vairāk nekā 300k€ finansējumu, strādājam ar atzītāko datu tiesību profesori Vācijā un tūlīt laidīsim klajā pirmo lietotnes versiju.

Ja gribi būt starp pirmajiem, kas izmēģina mūsu lietotni, kad tā nonāks beta versijā, pieraksties gaidīšanas sarakstā, nospiežot reģistrācijas pogu šīs lapas augšpusē.

Ja kāds uz šo bloga ierakstu uzduras un šobrīd strādā pie sava T-Challenge pieteikuma, droši uzraksti man LinkedIn. Labprāt palīdzēšu.

Visu labu, Jakob

‍

‍