Ja dati ir jaunā nafta, vai FAANG ir jaunā OPEC?

Ideja, ka dati ir jaunā nafta, kā to 2006. gadā formulēja Clive Humby, ir kļuvusi par populāru teicienu, lai uzsvērtu datu nozīmi digitālajā ekonomikā. Patiesībā naftas tirgum un datu ekonomikai ir daudz kopīga. Naftas tirgū jau sen dominē OPEC (Naftas eksportētājvalstu organizācija), kas caur savām nacionālajām naftas kompānijām regulē naftas cenu. Mūsdienu digitālajā ekonomikā dati ir kļuvuši par svarīgāko izejvielu, un FAANG (Facebook, Apple, Amazon, Netflix un Google) līdzīgā veidā ir sagrābis tirgu ar ekskluzīvu kontroli pār šo izejvielu.

Kā mēs te nonācām

20. gadsimta sākumā pasaule piedzīvoja ekonomikas pārveidi, ko virzīja naftas atklāšana un izmantošana. Melnais zelts, kā to sauca, kļuva par industriālo ekonomiku asinsriti: tas darbināja visu no automobiļiem līdz rūpnīcām, sildīja mājas un pat kurināja karus. Pēc sākotnējās atklāšanas fāzes tirgus ātri konsolidējās lielās nacionālās institūcijās, kas izveidoja OPEC. Tas ļāva šīm kompānijām diktēt naftas cenu un izmantot tirgus varu, lai gūtu monopolpeļņu. Paplašinoties un sagrābjot tirgu, tās kļuva arvien varenākas.

Pārejot uz 21. gadsimtu, esam vēl vienas, izejvielu virzītas pārveides vidū, tikai šoreiz vērtīgākā izejviela ir dati. Dzīvojam pasaulē, kurā katra mijiedarbība, katrs darījums un katra kustība rada datu gabaliņu. Viedtālruņi, viedās mājas, sociālie tīkli, iepirkšanās tiešsaistē un neskaitāmas citas tehnoloģijas nepārtraukti ģenerē milzīgus personas datu apjomus par mums un katru dienu papildina tavu digitālo pēdu.

Šodien ienesīgākās kompānijas ir tās, kurām ir atslēga personas datu vākšanai un piekļuvei tiem. Tādas kompānijas kā FAANG tagad ir lielākās pasaulē un pārējai ekonomikai tur līdzīgu varu. Bet vai FAANG ir kļuvis par jauno OPEC? Lai atbildētu, jāpalūkojas tuvāk uz pašām izejvielām un uz tirgus apstākļiem, kas ekonomikā valda.

Kā iet, 1. daļa: datu ekonomika

Padomā uz brīdi par naftu. Jēlā veidā tā nav īpaši noderīga. Bet, kad to pārstrādā, tā darbina ekonomiku un baro daudzu uzņēmumu peļņu. Līdzīgi arī neapstrādāti dati uzņēmumiem reti ir noderīgi. Vērtīga informācija tie kļūst tikai tad, kad tos apstrādā un analizē. Tāpēc ir izaugusi vesela nozare ap personas datu vākšanu, apstrādi un analīzi. Kompānijas šos pārstrādātos datus izmanto, lai saprastu klientu uzvedību, prognozētu tendences, uzlabotu produktus un pieņemtu pamatotākus lēmumus. Vērtīgākās kompānijas vairs neurba naftu. Tās vāc un analizē personas datus. Tāpēc kompānijas, kas izceļas ar datu radīšanu vai interpretēšanu, dominē publiskajos indeksos un akciju tirgū.

Bet, atšķirībā no naftas, dati nav ierobežots resurss. Mēs nebaidāmies, ka dati beigsies. Patiesībā radīto datu apjoms katru gadu strauji aug, jo darbību un mijiedarbību kļūst vairāk. Tātad dati nav ierobežots resurss, un kompānijas, kas dominē ekosistēmā ap tiem, ir mazāk jutīgas pret konkurenci. Tikai ļoti nedaudzas kompānijas spēj radīt augstas kvalitātes datus. Ap datiem būvētais monopols tāpēc ar katru minūti kļūst stingrāks, kamēr konkurentiem ienākt tirgū kļūst arvien grūtāk. Attiecīgi tirgus, kas būvēts ap taviem personas datiem, ir konsolidējies dažu galveno spēlētāju rokās, piemēram, Amazon, Google, Meta un citiem.

Turklāt dati ir nekonkurējoši. Datu kopu var pārdot un izmantot daudzi pircēji. Kamēr naftas muca var darbināt auto tikai vienu reizi un dolāru var iztērēt tikai vienu reizi, datu kopu var vienlaikus izmantot vairākiem algoritmiem, analītikai un lietojumiem. Tāpēc datus var pārdot dažādiem pircējiem, kuri tos izmanto un pārdod tālāk pašus datus vai no tiem gūtās atziņas. Tā viedtālruņu lietotāji šajā atkārtotajā procesā var nodot savus datus simtiem, ja ne tūkstošiem kompāniju, nekad nesaņemot par to ne centa. No lietotāja puses tas šķiet netaisnīgi.

Visbeidzot, salīdzinot ar naftu, dati nav savstarpēji aizvietojami. Aizvietojamība nozīmē, ka vienu izejvielas vienību var apmainīt pret citu bez preferences. Tas attiecas uz vienas klases naftas mucu vai ASV dolāru, bet ne uz datiem, kur datu kopas individuālā vērtība var milzīgi atšķirties. Tas rada milzīgas atšķirības, kas ļauj datus patiešām monetizēt tikai tādiem vārtsargiem kā FAANG, kuriem ir labākā piekļuve taviem datiem, kamēr citi to nespēj.

Tavi Facebook vai Google dati kā viens ieraksts krietni pārsniedz to vērtību, kāda ir datiem, ko par tevi glabā laikapstākļu lietotne. Līdzīgi tavi finanšu dati par pagājušo mēnesi, kur detalizēti redzami visi ienākumi, izdevumi un atlikums, ir vēlamāki nekā dati no pirms gada. Rezultātā lietotnes ar vislielāko mērogu un parasti visvairāk mijiedarbības ar lietotājiem piesaista visvairāk vērtības un rada vērtīgākos datus. Arī šeit vislabāk to dara FAANG. Ja tevi interesē tavu datu vērtība, mums ir plašs bloga ieraksts par šo tēmu, kurā iedziļināmies daudz sīkāk.

Kā iet, 2. daļa: datu monopoli

Šķiet, ka dati ir līdz šim ienesīgākā izejviela, kādu var turēt. Tad kur palicis tas Wall Street Reddit pūlis, kas meklē strukturētus finanšu produktus ar pārāk lielu sviru un izsmalcinātiem nosaukumiem, kuri iegulda datos kā izejvielā? Viņi noteikti palaiž garām šo iespaidīgo ieguldījumu iespēju. Tas mūs noved pie lielākās problēmas pašreizējā datu ekonomikā. Izejviela, uz kuras tā būvēta, lielākoties netiek tirgota brīvā tirgū, bet atrodas dažu vārtsargu rokās.

FAANG ir redzamākie no šiem vārtsargiem. Tātad dati ir izejviela, kurai tev nav piekļuves, kuru pilnībā kontrolē dažas kompānijas, kas piesaista gandrīz visu ar to radīto vērtību un kam ir tirgus vara. Man tas izklausās pēc naftas tirgus un OPEC. Turklāt datu ekonomikai ir trīs īpašības, kas to padara vēl sliktāku.

Pirmkārt, neaizvietojamība dod lielajiem datu vācējiem skaidru priekšrocību. Otrkārt, dati ir nekonkurējošs labums, kas nozīmē, ka kompānijas var tos pārdot atkal un atkal, nedaloties ar radīto vērtību. Treškārt, tas, ka dati nav ierobežots resurss, bet tiek radīti arvien straujāk, dod vairāk varas kompānijām, kurām tirgus vara jau ir, jo tās rada arvien vairāk tās izejvielas, no kuras gūst vislielāko vērtību.

Ņemot vērā šīs trīs atšķirības starp naftu un datiem, redzam, ka datu ekonomikai klājas vēl sliktāk nekā naftas tirgum un ka tirgus vara kļūs vēl koncentrētāka: mazāk kompāniju turēs vairāk datu un līdz ar to lielāku ekonomisko varu.

Kāds ir mūsu risinājums?

Pārveidot datu ekonomiku no apakšas uz augšu. Tā vietā, lai paļautos uz patvaļīgu valsts regulējumu, kas mēģina ierobežot FAANG tirgus varu, pieeja datu ekonomikas pārveidei sākas ar šo pakalpojumu lietotājiem. Dodot lietotājiem ieskatu dažādos veidos, kā viņu dati tiek izmantoti un rada vērtību citiem uzņēmumiem, mēs dodam caurredzamību par pašreizējo viņu datu ekonomikas stāvokli.

Tālāk ļausim saviem lietotājiem dalīties ar datiem ar uzticamiem avotiem, veicinot datu apmaiņu starp uzticamiem partneriem, kas darījumus slēdz tikai ar lietotāja piekrišanu un katra konkrētā lietotāja interesēs. Būtiska atšķirība starp datu ekonomiku un naftu ir tā, ka datu urbumi nav naftas platformas jūrā. Tie ir tavā priekšpagalmā jeb, citiem vārdiem, tavā viedtālrunī, tavās viedierīcēs un visās lietotnēs, ko tu lieto. Tas nozīmē, ka tev ir piekļuve izejvielai, kas viņiem vajadzīga.

Datu urbumi ir tavā kontrolē. Mēs ticam, ka ir tikai godīgi, ja tev ir pilna kontrole pār šo avotu un datus drīkst saņemt un no tiem gūt vērtību tikai tie, kuriem tu to tieši vēlies. Kad datu avoti ir tavā kontrolē, nav iemesla ļaut FAANG kļūt tik varenam kā OPEC.